Kas kaitē manam tomātam?

Laputis

Tie ir mazi zaļi (dažreiz sarkanīgi, brūni) kukaiņi, kas parasti uzbrūk baros. Sūc lapu vai stumbra sulas, augļus neaiztiek. Tomāts var izturēt diezgan lielus laputu uzbrukumus, taču nevajadzētu tos atstāt novārtā, jo pārāk liels daudzums novājina augu. Šie kukaiņi var būt arī vīrusu slimību pārnēsātāji. Līdzīga suga ir baltās mušas, tās darbojas līdzīgi, tikai ir uz pusi mazākas. Laputis aprūpē skudras: pretēji tam, ko daudzi domā, tās laputis neiznīcina, bet palīdz tām vairoties.

Tīklērces

Sāls kristāla lieluma radījums ar diviem melniem plankumiem uz muguras. Visbiežāk tīklus veido lapas apakšpusē, vislielākās problēmas rada karstākajā un sausākajā vasaras laikā. Sūc auga sulas — bojājumu vietās veidojas dzelteni plankumi, kas vēlāk kļūst brūni un atmirst.

Blakts

Plakans, vairoga formas brūns vai zaļš kukainis, kas izdala nepatīkamu smaku, tiklīdz to pakustina. Uzbrūk tikai augļiem, visvairāk patīk zaļi. Caurdur ādu un sūc sulas, atstājot iegrimušus, bezkrāsainus laukumus.

Kāpuri (tārpi)

Ir daudz tārpu (parasti kukaiņu kāpuru), kas var viegli kaitēt vai pilnībā iznīcināt tomātu. Olas izšķiļas pēc ziemošanas augsnē, kāpuri rāpo uz virsmu un apmetas auga iekšpusē, uz stumbra vai lapām. Ir kāpuri, kas dzīvo augsnē un barojas ar saknēm — augs aug lēni, nīkulīgi. Lai pārbaudītu, vai augsnē ir kaitēkļi, var iedurt burkānu netālu no stāda un pārbaudīt ik pēc pāris dienām.

Nematodes

Mikroskopiski apaļtārpi. Kaitīgā sakņu nematode bojā saknes — augs nepilnvērtīgi barojas, lēni aug, ir vājš, pēc sausuma atjaunojas lēni. Lai pārbaudītu, augs jāizrauj: sakņu sistēma ir klāta ar pietūkušiem gumiem.

Bakteriālais vēzis

Diezgan reti sastopams, taču, ja tas uzbrūk, var iznīcināt visu sezonas ražu. Galvenie simptomi ir lapu vīšana, saritināšanās un brūnēšana. Sākumā nevīst visa lapa, tikai tās daļa. Pat ja augs ir inficēts sēklas stadijā, pazīmes var neparādīties līdz ziedēšanai. Vēlāk uz augļiem parādās plankumi ar dubultu apmali. Slimība ātri izplatās — slimie augi steidzami jāizņem.

Bakteriālā plankumainība

Parādās tumši, ar izliektu vidu, plankumi uz lapām un stumbra, vēlāk lapas sāk dzeltēt. Uz augļiem var parādīties tumši, arvien lielāki punktiņi. Vēss, mitrs laiks un šļakstoši ūdens pilieni ļauj slimībai strauji izplatīties.

Lapu sausplankumainība un melnā augļu puve

Alternaria solani

Parasti parādās, kad sāk veidoties augļi. Vispirms skar apakšējās lapas, vēlāk stumbru un augļus. Uz tiem parādās lieli brūni vai melni plankumi, kuros ir apļi. Ap plankumu lapa sāk dzeltēt un atmirst. Tāpat skar kartupeļus un baklažānus. Sēne ir izturīga, saglabājas vairākus gadus.

Fitoftoroze

Phytophthora infestans

Uz lapu malām parādās un izplatās tumši zaļi vai melni plankumi. Tādi paši var parādīties arī uz augļiem.

Septorioze

Septoria lycopersici

Veido gaišus plankumus ar tumšām malām, iekšpusē ir melni punktiņi. Vēlāk lapa nodzeltē un nokrīt. Augļus neietekmē. Sēne ir izturīga, pārziemo.

Sakņu puve

Fusarium oxysporum

Bieži sastopama tomātu dārzos. Attīstās siltās, skābās augsnēs. Inficē augu caur saknēm, izplatās caur asinsrites sistēmu. Pirmā pazīme — apakšējo lapu dzeltēšana; pārgriežot stublāju, atrodami tumši brūni plankumi. Var ietekmēt kartupeļus, papriku, baklažānus.

Lēnā vīte

Verticillium albo-atrum / Verticillium dahliae

Simptomi ir ļoti līdzīgi sakņu puves simptomiem, atšķirība ir tāda, ka šī sēne vairāk dod priekšroku vēsākām, neitrāla pH augsnēm. Uz lapām bez dzeltēšanas var parādīties arī brūni plankumi.

Pelēkā lapu plankumainība

Stemphylium solani

Brūni vai melni punkti parādās uz visām — vecām un jaunām — lapām. Plankumiem izplatoties, lapa nodzeltē un nomirst. Mīl mitru vidi, izplatās ar ūdens pilieniem.

Brūnā lapu plankumainība (kladosporioze)

Cladosporium fulvum

Uz lapām veidojas neskaidri dzeltenīgi plankumi, apakšējā daļā parādās pelēcīgs, vēlāk brūngans sēnes aplikums. Pie liela mitruma plankumu parādās daudz, lapas sāk vīst.

Miltrasa

Erysiphe

Uz lapām parādās neregulāras formas balts pārklājums ar aplikumu, kas vēlāk kļūst pelēcīgs. Slimību veicina caurvējš.

Pelējums

Simptomus izraisa dažādas sēnes. Pelējums izdzīvo tikai lielā mitrumā.

Melnā kāja

Pythium, Rhizoctonia

Drīzāk simptoms nekā slimība. Ietekmē tikai jaunus stādus: stublājs pie saknēm kļūst brūns un sašaurinās, stāds nokrīt.

Tabakas mozaīka

Solanum virus

Visizturīgākais no vīrusiem — sausos apstākļos var izdzīvot līdz 100 gadiem. Visbiežāk inficējas saskarē ar cilvēku (var pārnest smēķētāji), sastopamas arī inficētas sēklas. Uz lapām veido raibus tumši un gaiši zaļus plankumus. Augļi netiek ietekmēti, taču novājinātās lapas ietekmē ražu.

Gurķu mozaīka

Cucumis virus

Pārnēsā laputis, ziemā nepaliek ne augsnē, ne augos. Pirmais simptoms — lapas ar izliektiem svītrainiem plankumiem, vēlāk tie parādās uz stublāja un augļiem.

Augļa galotnes puve

Uz augļa apakšas parādās liela puve. Tas notiek kalcija trūkuma dēļ auglī. Trūkums var izpausties ne tikai tā neesamības dēļ augsnē, bet arī neregulāras laistīšanas dēļ.

Slāpekļa trūkums vai pārpalikums

Trūkuma gadījumā — augšana palēninās, vecās lapas zaudē krāsu, jaunās lapas ir zaļi dzeltenas. Slāpeklis ātri sadalās vai tiek izskalots ar ūdeni. Pārpalikuma gadījumā — tomāti audzē daudz lapu, bet maz zied un maz ražo.

Magnija trūkums

Magnijs — svarīga hlorofila sastāvdaļa. Tā trūkuma gadījumā sāk dzeltēt veco lapu starpveidnes, dzīslas paliek zaļas. Vēlāk simptomi pāriet uz jaunām lapām, tās sāk nīkuļot.

Kālija trūkums

Kālijs ir atbildīgs par vielmaiņu augā. Trūkuma gadījumā — lapas sāk nīkuļot, deformēties, dzeltēt, stublājs kļūst vājš, augļi nokrīt pirms laika. Jaunam augam trūkuma gadījumā — tas aug deformēts, vecāku lapu malas apžūst.

Mangāna trūkums

Trūkums izraisa nevienmērīgu lapu starpveidņu dzeltēšanu, kas sākas augšējās lapās un pie galvenajiem zariem.

Fosfora trūkums vai pārpalikums

Fosfors ir nepieciešams šūnu augšanai, ziedu un augļu veidošanai. Trūkuma gadījumā — jaunu augu lapas kļūst tumšākas, iegūst violetu nokrāsu; vecāka auga augšana apstājas, lapu apakšpuse un dzīslas ir violetas. Pārpalikuma gadījumā — augļi kļūst rūgti.

Dzelzs trūkums

Dzelzs piedalās hlorofila ražošanā, palīdz uzņemt slāpekli. Trūkuma gadījumā — sāk dzeltēt vai balēt augšējo lapu starpveidnes, dzīslas paliek zaļas. Ja augsnes pH > 6,8, augi grūti uzņem dzelzi.

Neregulāra augļa forma

Gadās augļi ar neregulāru formu — rētaini, sadalīti daivās (ja tas nav raksturīgi šķirnei). Tas notiek zemas temperatūras ietekmes dēļ uz ziediem, tāpēc visbiežāk izpaužas agrīniem augļiem.

Augļa plaisāšana

Rētas, kas parādās ap vai šķērsām tomātam. Auglis plaisā, ja nogatavojas karstā periodā un tajā pašā laikā saņem pārāk daudz ūdens — plaisas rodas pārāk ātras ūdens uzņemšanas dēļ.

Saules apdegums

Dzeltens vai balts laukums augļa pusē, kas vērsta pret karstu sauli. Notiek pārāk retas lapotnes dēļ, kad augļi nav pasargāti no asiem stariem. Simptomi var būt arī bakteriālas vai sēnīšu slimības pazīme.

Lapu saritināšanās

Parasti izpaužas mitrā periodā, pārāk daudz mēslojot. Apakšējo lapu malas saritinās uz augšu, veidojot caurulītes, kļūst cietas. Auga augšanai šī parādība lielu ietekmi neatstāj.

Ziedu nomešana

Tomāti sāk nomest ziedus, ja nakts laikā gaisa temperatūra pārsniedz 24 grādus.